Vinnēti 11 IMPi sadalījumā nav retums. Eiropas čempionātā tādi bija vairāki, interesantākais šķita pēdējā sadalījumā pret Rumāniju. Vispār viss mačs bija jautrs: pretinieks uz spēli ieradās viegli “iesmaržojies”, pajautāja, vai slēgtajā istabā var būt kibicers – komandas trešā pāra sieviete, kura parasti viņiem nes nelaimi. Lai notiek – mums nebija iebildumu! Likās, ka pretinieks spēlē uz publiku, jo jau pirmajā sadalījumā bez punktiem un švaku mastu aizsolījās līdz 3♣, kurus mēs kontrējām un gāzām bez trim. Dažus sadalījumus vēlāk uzsolīja 7NT, mūsējie pie otra galda atbildēja ar 7♣. Šo solīšanu atzīstami novērtēja kibicere. Rumāņu komanda, kas pirms mūsu mača bija pārliecinoši pēdējā vietā un visu turnīru noslēdza 32. vietā, ar savu slikto spēli (rezultātu) nedaudz pārsteidza. Komanda ir pieredzējusi, bieži spēlē dažādos starptautiskos turnīros, vēl nesen februārī Eiropas Ziemas čempionāta laikā iekļuva Top 16 komandu vidū. Augšup – lejup. Lai nu kā, stāsts ir par padsmitniekiem, nevis par Balkānu smaržām, kibiceriem vai vīnu.

Katrā mačā ir sešpadsmit sadalījumi, un mačs beidzas, kad ir izspēlēti visi. Patīkami pacelt labas kārtis, kad pretinieks ir zonā un pasē pirmajā rokā:

♠ AJ42, ♥ A87, ♦ A98, ♣ AK9.

Lasīt tālāk...

Komandu turnīri skaitās paši labākie, prestižākie un objektīvākie. Ja tiekas divas komandas, tad stiprāko komandu nosaka, visos sadalījumos saskaitot visus punktus (IMPus jeb International Match Points) – uzvar komanda, kurai punktu ir vairāk. Komanda IMPus iegūst, pie viena galda iegūtajiem punktiem pieskaitot otra galda punktus. IMPi ir šī summa vai starpība veselos skaitļos no nulles līdz divdesmit četriem. Mazie IMPi ir gandrīz katrā sadalījumā: viens papildus stiķis – IMPs, iegāzts kontrakts par vienu stiķi vairāk kā pie otra galda – divi vai pat trīs, ja izspēlētājs ir zonā. Padsmitnieki nāk retāk, bet divdesmitnieki parasti ir tikai teikās vai sentēvu nostāstos. Maksimālais punktu skaits – 24 IMPi – man ir bijis divas reizes un abas reizes mīnusos. Varbūt kādreiz, kad būs sadaļa “Bridža šausmu stāsti”, uzrakstīšu arī par tiem. Bet šajā ciklā par mūsu padsmitniekiem Eiropas čempionāta laikā. Uzreiz jāsaka, ka maksimālais vinnēto IMPu skaits mums bija septiņpadsmit, tas nozīmē, ka stāsti būs septiņi. Par tiem drīz, bet šoreiz prologs par Igaunijas – Somijas mačā “izcelto” deviņpadsmitnieku!

Lasīt tālāk...

Ir jūnija vidus, tūlīt jau Līgo un es saņemu jautājumus, bet kur tad stāsti no Ostendes? Būs, drīz būs, pat vesels stāstu (sadalījumu) cikls ar segvārdu “Padsmitnieki”. Bet tikmēr man ir palicis viens parāds – pirms Eiropas čempionāta bija Tallinas festivāls un neesmu uzrakstījis nevienu stāstu no tā. Nebija rezultāta, nebija motivācijas. Bet viens sadalījums mani tirda šo visu laiku. Trešajā mačā pret Igaunijas izlases bāzes komandu “Druva” uz ceturtās rokas paceļu sekojošas kārtis:

♠ -; ♥ K109754; ♦ AK; ♣ AJ1073

Lasīt tālāk...

130 sadalījumi divās dienās. Tas ir daudz, vai maz? Man un Mārtiņam tas nav nekas īpašs. Protams, vakarā ir nogurums, bet tā varētu spēlēt vēl divas, trīs vai četras dienas. Netrenētam organismam 130 sadalījumi divās dienās ir daudz. Un tieši pēdējos sadalījumos bieži notiek interesantas lietas – nogurums, stress liek pieņemt nepareizus lēmumus un rodas kļūdas. Pēc nospēlētiem 12 mačiem (120 sadalījumiem), Meža trofejas turnīra tabulā bija interesanta, spraiga situācija.

No kreisās: Kārlis, turnīra organizators Mareks Mališa, Mārtiņš un Marko Tenn pēc 130. sadalījuma banketā izbauda organizatora viesmīlību. Aiz kadra Oleg Sirotin.

Lasīt tālāk...

“Forest Trophy”, kas tulkojumā varētu skanēt kā Meža trofeja, ir uzaicinātu komandu turnīrs Polijas ziemeļos, netālu no Gdaņskas, ezera un meža ielokā. Šogad turnīrs norisinās jau vienpadsmito reizi, deviņus gadus pēc kārtas turnīrā piedalās komanda no Latvijas. Astoņpadsmit komandas, kas piedalās šajās sacensībās, ir turnīra organizatora Mareka Mališa uzaicinātas un pārstāv dažādas valstis un dažādus spēles līmeņus. Gaisotne turnīrā ir laba, jo kopīgā iezīme visām komandām ir draudzīgā atmosfēra un prieks par spēli. Pirms diviem gadiem Latvijas komanda (Rubins, Lorencs, Romanovska, J.Ilziņš) turnīru uzvarēja, pagājušajā gadā ar Mārtiņu un diviem poļiem palikām otrie, šogad mūsu komandā “BK Sigulda” ir draugi no Igaunijas – Marko Tenn un Oleg Sirotin.

Skats no numuriņa balkona: mežs, ezers un daļa spēles vietas

Lasīt tālāk...

Gads piemirsts, varētu kaut kā atcerēties, bet ne tur ir tā sāls. Spēlējam Latvijas Komandu čempionātu, spēlējam ar skrīniem. Komandā esmu es, Maija Romanovska, ar kuru spēlējam visus mačus kopā, kā arī Jānis Neimanis, Gints Rubenis un Sergejs Birins.

Zombis, Sergejs un Gints kaut kā mainās maču pēc mača un vienā mačā notiek brīnums: Zombja partneris atklājas ar 2♣ un Jānis ir piemirsis ar kuru tad tieši šo maču spēlē pārī! Ar Sergeju Jānis spēlē naturālu sistēmu, kur 2♣ ir stiprs, geimu forsējošs solījums, bet ar Gintu spēlē Precision, kur 2♣ ir limitēts ar krustiem. Tā kā Jānim pašam ir ap septiņiem punktiem un trīs krusti, tad Jānis riskē un nolemj, ka spēlē pārī ar Gintu. Sergejam bija labas kārtis, paņēma 12 stiķus netipiskā kontraktā un zaudējām 12 vai 13 IMPus. Tas tik tāds nieks, jo ieguvām nemirstīgu stāstu!

2005. gads. Mans pēdējais gads kā junioram. Es, Jānis Neimanis, Līga Brikmane, Natālija Vekša, Lauris Lauks, Leonīds Movšovičs un Jānis Bendiks kā komandas kapteinis dodamies uz Itāliju, lai pārstāvētu Latviju Eiropas junioru čempionātā.

Pēc gara un nogurdinoša ceļa nokļūstam viesnīcā, kur mums ir rezervēti trīs numuriņi: meitenēm viens, Zombim, Laurim un Leonīdam otrs, savukārt, man un Dokam (kā jau pamanīji, tad bridža pasaulē gandrīz katram ir savs segvārds un Jāni Bendiku gandrīz visi sauc par “Doku”) trešais. Atslēdzam durvis un nelielā, šaurā numuriņā ir viena liela gulta. Lai arī ar Doku viens otram simpatizējam, desmit dienas vienā gultā gulēt netaisāmies, noejam lejā pie bosa un sakām leģendāro frāzi: “Two men – one bed!”. Uz to saņemam vēl labāku atbildi: “Two men – one bed? Good!”.