2005. gads. Mans pēdējais gads kā junioram. Es, Jānis Neimanis, Līga Brikmane, Natālija Vekša, Lauris Lauks, Leonīds Movšovičs un Jānis Bendiks kā komandas kapteinis dodamies uz Itāliju, lai pārstāvētu Latviju Eiropas junioru čempionātā.
Pēc gara un nogurdinoša ceļa nokļūstam viesnīcā, kur mums ir rezervēti trīs numuriņi: meitenēm viens, Zombim, Laurim un Leonīdam otrs, savukārt, man un Dokam (kā jau pamanīji, tad bridža pasaulē gandrīz katram ir savs segvārds un Jāni Bendiku gandrīz visi sauc par “Doku”) trešais. Atslēdzam durvis un nelielā, šaurā numuriņā ir viena liela gulta. Lai arī ar Doku viens otram simpatizējam, desmit dienas vienā gultā gulēt netaisāmies, noejam lejā pie bosa un sakām leģendāro frāzi: “Two men – one bed!”. Uz to saņemam vēl labāku atbildi: “Two men – one bed? Good!”.
