Kofera nedienas

Sis bus netik mazais atskats uz pirmajam 4 dienam trimdã, jeb mani piedzivojumi kopa ar Latvijas U-26 izlasi aizbraucot uz pasaules cempionatu uz Heifei (to kã velak izradijãs izruna Hofei) Kina! Mans celojums sakãs Ceturtdienas ritã, vel kravajot pedejo reizi koferi, un mēginot saprast kas ir janem lidzi, es, protams, atskärtu, ka neko labi sagatavojies nebiju. lepriekseja vakara es beidzot biju izburies cauri noteikumiem cik un ko es varu vest (isuma, vest es varu daudz). No iepriekseja brauciena es atcerejos ka ir laba doma jaunu koferi pirkt te pat uz vietas, un skiet ka tas noteikti bus jãdara. Jo sis koferis kas man tagad ir, jau celojuma sakuma (no IV uz SWE) bija paklauts muitnieku uzbrukumam, kuri pamanijãs atsifret manu kodu (kods uz to bridi bija 000) un paskatities uz konfektem kuras Karlis paludza aizvest müsu draugam Denisam, kurs piedalãs ka tiesnesis. Kofera nedienas turpinajãs kad turpat zviedrija es liku jaunu kodu, jo izradijãs, ka koda mehänisms turas uz divăm skrüvem, kuras nemaz tik labi pie finiera malinas neturas. Kaut ka saliekot visu kopa, es tomer pamanijos nodot bagazu lidojumam uz Kinu. Kad bijam ielidojusi Kina, kofera stavoklis pasliktinajas ik minüti, sakuma tika secinats ka vins tika dauzits, kã rezultata sis pasas finiera sienas kas vinu satureja kopa saka pamazam luzt. It kã nekas slikts, tacu tã rezultata deformejãs ariritentinu mehänisms, un es driz vien saku zaudet visus ritentinus. Tsuma ir tã, ka, stiept ~15 kg koferi pa 40 grãdu karstumu ar lieko svaru, nav nemaz tik pratigi.

 

Es Zviedrija ielidoju 7h, pirms izlidosanas uz Kinu. Ar komandu (Andrejs Freibergs, Druvis Jansons, Ralfs Rubins, Rainers Kreitals) bija sarunäts tikties, kaut kur turpat lidostã. Starpcitu, ar Norwegian es ieprieks lidojis nebiju, bet gribetu izmantot iespeju atzimet vinu iso lidojumu piedavajuma klästu. Es gan pameginaju tikai vienu produktu, tau biju loti apmierinats ar ta saturu, kvalitati, un pasniegsanas manieri (+ledus gabalini!!!). Puisiem bija jaierodas dazas stundas veläk, tikmer es lena gara centos izprast kas mus sagaida, piemeram checking sai aviokompanijai (China East) online nemaz nebija pieejams. Izmantojot Ilzes Mikelsones draudzigos pakalpojumus, es, pirms turnira, krasi mainiju savu imidiu, tapec mani nemaz neparsteidza tas ka komanda izvelejãs man paiet garam nemaz mani neatpazistot. Veiksmigi satikusies mes vel pachilojam ar komandas rezerves speletajiem kuriem bija jalido uz Rigu no tã pasa terminala mes devamies meklet piedzivojumus uz müsu reisu.

 

 

Starpkontinentalie lidojumi man atmina bija palikusi ka jauki piedzivojumi ar iespejãm labi izguleties un noskatities dazas filmas, tau seit jasaka, es guvu citu pieredzi. Kaut kã parciesdami lidojumu, mes atri (galigi nebija tri) atradãm metro liniju (seit vel kofera ritentini turejãs) un devamies uz viesnicu Sanhajas centra. Nezinu kurs rezerveja viesnicu, vairs neviens neatzistas, bet vieta bija tuvu centram, puisi loti augstu noverteja bide iespejas (izradãs uz poda vaka papildus sekcijas var uzlikt pat 10 pogas kuras var spaidit tris dazados speka limenos (es loti ceru ka mums ir kada bilde), un cena nebija nemaz tik nesameriga, ja neskaita to ka par sim 2 naktim mes samaksajam tikpat cik par Heifei viesnic 6 dienas. Te gan jaatzist Sanhajas kã lielpilsetas

ietekme. Nothin is cheep in Shanghai, man nacãs biezi dzirdet vieteja barã. Pirmo vakaru veltijam karsu spelem un atputai no lidojuma, savukart nakamaja rita devamies izbaudit Sanhajas kulturu. Apmeklejam lugsanas vietas, protams aizludzãm ari labus panakumus turnira, metām naudu kaut kur augstu gais (nav tik traki ka izklausas, bija kaut kads tornis kura bija jatrapa). Protams, dabujam ar monetam pa galvu no tiem kas to darija otrpus tornim. Var jau, protams, apgalvot ka nauda krita uz galvas un tã ir laba zime. Nezinu. Diena bija izdevusies izcila, jo sauli mes tã ari neredzejãm, visu dienu bija apmacies, vai ari pilsetu bija parnemis smogs, un ik pa laikam lija, kas nozimeja, ka mes varejam nostaigat pat 17km apmeram 35 gradu karstuma.

Pēdejo objektu gan mes neapskatijam, ne visi (ok ok, tas biju es) speja izturet lielo pargajienu.

 

Vakra plana mums bija atrast kaut ko eiropeisku, jeb citiem värdiem sakot - McDonaldu, kurs gan jatzist lika nedaudz vilties, tau salidzinot ar iepriekseja vakara vietejo kulinariju, lika musu passajutai tomer uzlaboties. Nakamaja rita plãna bija doties uz Hefei, tam mums bija javeic dazas parsesanãs ar Metro un jaiekaro pareizais vileiens. Kaut kur visam sim pa vidu es pazaudeju visus ritentinus, kas turpmako celojuma dalu padarija nedaudz nepatikamu. Vilcienu

mes nenokavejãm, parasti gajam pareiza virziena, un, lai ari google nebija pieejama, puisi loti atri tika gal ar visa veida problemãm kas mums radãs celojuma gaita. Pat internets bija pieejams, lai gan, man tã ari netapa skaids kã to isti dara. Sis celojums noteikti padarija komandu saliedētäku, un man lika noprast cik nejauns es esmu. Lai gan ar tehnologijãm es neesmu uz Jüs, seit es sajutos ka vecuks kurs prot tikai spaidit podzinas telfonã. Metro un dzelcela linijas Kina ir loti pardomatas, tacu divaini skiet fakts ka registrēties celojumam var tikai uz vietas (tapat kã lidojumam, nevar uztaisit check-in caur telfonu). Lai ari uz atklasanas ceremoniju mes bijam planojusi erasties, tomer izdevas vinu nedaudz nokavet, nebija ari skaidrs kur jadodas pasa speles vieta, jo speles vieta ir milziga. Mes vairak pules veltijam lai iegutu viesniças numurinus un varetu tri aizskriet nomazgäties, neka, piemeram, tam, lai registrētos

turniram. Neizprotamu iemeslu del recepcija nevareja iegut invoice par viesnicu, nacãs maksät turpat uz vietas, nedaudz divaini, stipri nepatikami, bet tam jau tie kapteini laikam ir domati, lai spetu atrisinãt sada tipa problemas. Aizgajam atri apest vietejo kulinariju. Un devamies pie miera, lai varētu jau nakamaja diena 9:30 sesties pie sacensibu galda. Man savukart bija jatatrisina tehniski dabas jautajumi. Izprintet konvenciju kartes, registret speletajus paru

turnTram (tur bija sanacis kaut käds miseklis) kã ari pieregistret savu ierasanos un iegüt badge un speletaju somas.

 

Brokastis mums bija sarunäts iet 8:30, kas izvertas par piedzivojumu, jo ap so laiku visas komandas idomaja iet brokastis. Lai ari ir apmeram 12 liftu, ar to stpiri bija par maz. Druvis ar Raineru vispãr pamanijãs no 9 stava aizbraukt lidz 40 un tikai tad tikt lidz 4 kurã pasniedz brokastis, tas viniem prasija apalas 20 minutes, jo bija jãapstajas bezmazvai katrã otraja stava, un vel katra ceturtaja tika nospriests ka lifa celtspeja jau ir sasniegusi maksimumu.

Starpcitu, par brokastim, ja nu jums kadreiz izdodas te büt, tad atceraties neest salätus. Tie nav saläti. Ja, nu ik pa laikam sanäk apest kaut ko divainu un ieprieks nestu, bet tas laikam piederas pie lietas. Kaut kada brinumaina karta atrodot visus speletäjus 15 min pirms speles sakuma pie speles vietas, censoties vinus motivet un dot vel pēdejos noradijumus, es laikam parsavu par stripu, jo aizdevos uz savu numurinu un.... noguleju pirmo skoresanu. Komanda neapjuka, atrada mani pati, pat nebija ipasi dusmiga. leskorejam neuzvaretu macu, un secinajam ka pusdienas neiesi, jo tada karstuma est jau tapat ipasi negribas. Nosēdinaju komandu uz otro macu un maksimäli motiveju cik nu vareju, es devos sava pirmajã solo misijã. Uzdevums bija salidzinosi vienkarss, sagadãt pusdienas. Bet izpildijums, vai vai vai. Aizejot uz vietejo veikalu kuru es vakardienas apgaita biju pamanijis, es atri aptveru ka man nav naudas. leraugot pie kases VISA un Mastercard simbolinus es nopriecajos par to esamibu, jo wechat viniem ir aizstajis lielako dalu naudas daerijumu vajadzibas. Ne tikai naduas, tur viniem ir viss, facebook, instagram, money transactions, viss viena. Sakravajis grozina kas nu man likãs nepieciesams (skat bildi ko var nopirkt kina par 10.7 EUR), es gaju priecigs maksät. Metène uz mani cerigi paskatijãs un vaicaja - wechat? Es protams maju ar galvu, noap. Cash? Noap. Vina smagi noputãs (jo tãs bija visas vinas anglu valodas zinasanas) un gaja meklēt no pasas apaksejas atvilknes terminali. Tas bija nedaudz apaudzis ar sünäm (puteklains) un pilniba izladejies.

 

Atradusi vadu otra atvilknes galã, vina meginaja to uzlädet. Pēc 10 minutem it kã es jau biju nokluvis lidz tam lai pikstinät savu karti lidz tika secinats ka papirs ari nav pieejams lai izprintētu kviti. Ok, panemam jaunu rulliti, tas protams nelien ieksã. Tad vina atri norulleja pusi nost, un tad jau beidzot mes bijam gatavi tranzakcijai, tacu... kaut kas atkal nesanaca. Te man kluva loti neerti, jo aiz manis jau staveja vismaz ducis ar cilvekiem un aizdomigi lureja. Saka lasit badge un visadi citadi nedaudz uzjautrinaties. Tad es sazinajos ar pardeveju caur vinas telefona tulkojamo stripu, jo aizdevos uz savu numurinu un.... noguléju pirmo skoresanu. Komanda neapjuka,

atrada mani pati, pat nebija ipasi dusmiga. leskorejam neuzvaretu mau, un secinajm ka

pusdienas neiesi, jo tada karstuma est jau tapat ipasi negribas. Nosedinaju komandu uz otro

maju un maksimali motiveju cik nu vareju, es devos sava pirmaja solo misijã. Uzdevums bija

salidzinosi vienkars, sagadat pusdienas. Bet izpildijums, vai vai vai. Aizejot uz vietejo veikalu

kuru es vakardienas apgaita biju pamanijis, es atri aptveru ka man nav naudas. leraugot pie kases VISA un Mastercard simbolinus es nopriecajos par to esamibu, jo wechat viniem ir aizstajis lielãko dalu naudas daerijumu vajadzibas. Ne tikai naduas, tur viniem ir viss, facebook, instagram, money transactions, viss vienã. Sakravajis grozina kas nu man likãs nepieciesams (skat bildi ko var nopirkt kinã par 10.7 EUR), es gaju priecigs maksät. Metene uz mani cerigi paskatijas un vaicaja - wechat? Es protams maju ar galvu, noap. Cash? Noap. Vina smagi noputas (jo tãs bija visas vinas anglu valodas zinasanas) un gaja meklet no pasas apaksejãs atvilknes terminali. Tas bija nedaudz apaudzis ar sunãm (puteklains) un pilniba izladejies.

Atradusi vadu otra atvilknes gala, vina meginaja to uzlädet. Pēc 10 minutem it kã es jau biju nokluvis lidz tam lai pikstinãt savu karti lidz tika secinats ka papirs ari nav pieejams lai izprintetu kviti. Ok, panemam jaunu rulliti, tas protams nelien ieksa. Tad vina atri norulleja pusi nost, un tad jau beidzot mes bijam gatavi tranzakcijai, tacu... kaut kas atkal nesanãca. Te man kluva loti neerti, jo aiz manis jau staveja vismaz ducis ar cilvekiem un aizdomigi lureja. Saka lasit badge un visadi citadi nedaudz uzjautrinaties. Tad es sazinajos ar pardeveju caur vinas telefona tulkojamo

programmu un ar vardiem "I will be back" kurus es cereju vina sapratis bez aplikacijas (nesaprata) un "I will get cash" devos ara sava nakamaja piedzivojuma.