Bridžista miegs sacensībās ir īpašs. Ja es spēlēju, tad pirmās divas dienas arī pa miegam uzspēlēju roberīti. Visbiežāk kompānijā ir kādi pasaku tēli un ne vienmēr ir 13 kārtis vai pareizie kontrakti. Visbiežāk vinnēju. Tagad, kad esmu treneris, kapteinis, delegācijas vadītājs, taksometru pakalpojumu maksātājs, telefonu piepasētājs, psihologs un uzmundrinātājs, mani sapņi ir nedaudz savādāki: bridža spēles vietā es lasu pretinieku sistēmas, tiekos ar EBL vadību un organizēju pasākumus.
Lasīt tālāk...
Atklāšanas ceremonija ir īpaša. Olimpiskajās spēlēs tiek tērēti miljoni, bet bridžā naudu lieki netērē un dalībniekus izklaidē ar vērtīgām runām. Diemžēl runas paliek īsākas un tikai retais vēl atceras itāļu un francūžu prezidentu dievišķās vārsmas lauzītā angļu valodā. Parasti nepilnas divdesmit minūtes un parasti laiks šajā brīdī bija stājies. Runas bija tik vērtīgas, ka nākamās dienas žurnālā tika publicētas pilnībā. Katrs komandas spēlētājs uzskatīja par goda lietu runu pārlasīt un norakstīt vērtīgākās atziņas. Nemainīgas no gada uz gadu!
Lasīt tālāk...
Pirmā debija ir īpaša. Var sajust satraukumu jauniešos, viņu sirdis dauzās. No malas viegli pasacīt, ka vajag saglabāt mieru un domāt tikai par konkrēto sadalījumu. Viss nāk ar laiku. Ja nemaldos, tad Kaspars Astašenko reiz savā intervijā stāstīja par pirmo debiju NHL: pulss milzīgs, testosterons kāpj un viņš nezina ko darīt, kā uzvesties. Komandas biedrs viņam dod padomu – uzlec uz laukuma un no visa spēka ieliec kādu pretinieku bortā. Viņš tā arī izdara, vienīgi pretinieks izrādās komandas līderis un seko pirmais kautiņš, pirmās soda minūtes…
Lasīt tālāk...
Vroclava man ir īpaša pilsēta. Pirms 11 gadiem es šeit oficiāli debitēju kā treneris, pirms 8 gadiem pirmo un vienīgo reizi spēlēju bridža olimpiādē, pirms diviem gadiem kļuvu par Pasaules vice čempionu. Tagad, atgriežoties šajā kontrastu pilnajā Silēzijas galvaspilsētā, kurā ir milzum daudz tiltu un rūķu, mani pārņem patīkamas trīsas. Pirmo reizi Latvija junioru turnīros tiek pārstāvēta ar trīs komandām, pirmo reizi mēs visi esam tik vienoti un stalti!
Lasīt tālāk...
Nav sliktu laika apstākļu – ir tikai neatbilstošs apģērbs. Dažreiz šādi varētu teikt arī bridžā: nav sliktas aizsardzības – ir tikai nepareizs pirmais gājiens! Pirms svētkiem zibeņi nebija, bet viens neliels zibsnītis junioru izlases nometnes laikā man atgādināja par “pienākumu” uzrakstīt rakstu par Lightner (angl.v. Lightner ir zibens) kontrām. Teodors Laitners (Theodore Lightner) – viens no vadošajiem ASV bridžistiem 20. gadsimta trīsdesmitajos, četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, ieviesa jaunu konvenciju: kontra uz pretinieku augsta līmeņa kontraktu, piemēram, pret sestā vai septītā līmeņa kontraktu, prasa partnerim izdarīt nedabīgu gājienu. Parasti tas parāda, ka Tu sit kādu mastu (ja spēlē trumpja kontraktu) vai gribi, lai partneris iziet kādā konkrētā mastā pret beztrumpju kontraktu (arī pret trumpju kontraktu partneris var pieprasīt kaut ko netipisku). Lai labāk saprasto šo domu, es Tev piedāvāšu trīs piemērus un iešu mazliet plašāk: pirmajā ēdienā būs “klasiskā” Laitnera kontra, otrajā ēdienā “neskaidrā” Laitnera kontra un saldajā…
Lasīt tālāk...
