Tuvojas Latvijas simtgade, un arī mums gribējās kaut ko viņai uzdāvināt! Un kas gan var būt labāks par šo – uzvaru kādā no starptautiskiem turnīriem! Eiropas Bridža līgas Mazo nāciju kauss bija mūsu mērķis, un misija tika godam izpildīta.
Par visu pēc kārtas. 2007. gadā Monako notika pirmais EBL Mazo nāciju kauss. It kā šī ir J.C.Allavenas (tā paša, kurš rīko Cavendish un Eiropas Ziemas čempionātu) ideja izveidot speciālu komandu čempionātu mazajām federācijām, proti, tādām, kurās ir mazāk par pieciem simtiem biedru. Idejai bija daudz atbalstītāju (pirmajā turnīrā piedalījās 16 komandas) un sacensības kopš 2009. gada kļuva par tradicionālu ikgadēju turnīru. 2. turnīrā piedalījās ar Latvijas izlase (K.Rubins-M.Romanovska, J.Bethers-M.Lorencs un J.Neimanis-S.Birins), kas palika piektajā vietā. Cik reizes kopā Latvija ir spēlējusi, es nezinu, jo EBL mājas lapā visi turnīri nav atzīmēti, un tādas precīzas statistikas man nav. Pašam šis bija jau ceturtais turnīrs, pēc Viļņas bija neveiksmīgs starts Slovēnijā, līdz 2014. gadā sakrita visas zvaigznes: turnīru organizējām Jūrmalā, visi trīs pāri (K.Rubins-J.Neimanis, M.Romanovska-M.Lorencs un J.Alfejeva-S.Birins) sacensības uztvēra nopietni un komanda pārliecinoši izcīnīja čempionu titulu (rezultāti pieejami šeit, bildes var apskatīties šeit).
Šogad turnīrs norisinājās Budapeštā. Tas gan šķiet nedaudz dīvaini, jo Ungārijas bridža federācijā oficiāli ir virs 500 biedru un tā ir viena no vecākajām Eiropā. Savādi, ka ne tikai lielai valstij ļauj spēlēt, bet arī rīkot šo turnīru. Vēl savādāk šķiet, ka sacensībās piedalās Gērnsija. Kaut gan tas vairs nav tik savādi, ja paskatās, ka 2017. gadā bez Gērnsijas piedalījās EBL Emeritus President. Šādu teritoriālu veidojumu pat Vikipēdijā nevar atrast?.
Lai nu kā, mūsu mērķis bija vinnēt. Komandu šogad bija daudz, spēles līmenis dažāds. Ungārija, kas palika trešajā vietā, spēlēja ar savu Open izlasi (11. vieta Eiropas čempionātā), igauņiem arī stiprākā komanda, leišiem divi pāri no izlases (tai skaitā poļi, kuri šogad palika 3. vietā Pasaules čempionātā).
Mērķi izpildījām diezgan samocīti. Bet kuru tas šobrīd vairs interesē. Spēlējām brazīliešu tipa futbolu: sitiet mums cik gribat, mēs iesitīsim vairāk! Kļūdas bija, bija arī dažādi katastrofāli sadalījumi, bet pa lielam vinnējām uz precizitāti, tehniku un gribasspēku. Daudz nelielu sīkumu, daudz līdz galam atstrādātu sadalījumu bija panākumu pamatā. Rakstā apskatīšu divus: pirmo un pēdējo. Pirmais ir īpašs, jo Jeļena un es lidojām spēles dienā, tas ir, pulksten piecos no rīta es vēl biju Siguldā, bet sešas stundas vēlāk pacēlu sekojošas kārtis:
♠ A1053, ♥ J102, ♦ J10754, ♣ 10.
Pēc mana pasa pretinieks atklājas ar 1♥, otrs pretinieks sola 1♠, kam seko 2♣ un 4♥. Ļena uzbrūk ar ♥9 un atveras sekojošs galds:
♠ K986, ♥ K54, ♦ A8, ♣ J653.
Izspēlētājs paņem pirmo stiķi ar dāmu, nospēlē kāravu pret dūzi, kāravu pret kungu un nosit kāravu. Tagad izspēlētājs iziet ar ♥K (Ļena liek 8) un turpina ar mazu pīķi. Sadalījums skaitās viegli – pretiniekam ir viens pīķis, un varbūt viņš zog stiķi – es lieku dūzi (dāma no izspēlētāja) un turpinu ar krustu: ir godīga iespēja iegāzt kontraktu, ja Ļenai ir krusta dūzis un dāma. Bet ir arī otrs variants: pretinieks, turot ♣ A974, uzliek mazu – Ļena paņem ar dāmu, nospēlē mazu krustu, kuru es nositu un mēs vēl sagaidām stiķi uz ♣K! Lūk, tāds sākums, kad viss sadalījums izskatījās šādi:
Pamati tika ielikti labi, turpinājums arī labs! Dažus mačus nospēlējām vispār bez kļūdām, piemēram, pret Monako (viņi gan nebija zvaigžņu sastāvā) iesitām 26 un neielaidām nevienu. Sausā nospēlējām arī pret Maltu un gandrīz sausi ļoti svarīgā 16. kārtas mačā pret Slovākiju: 33:3 IMPos jeb pārliecinoša uzvara ar 18,37 VP.
Nemanot pienāca pēdējais mačs, un pretiniekos komanda no Rumānijas. Spēlētāji viņiem bija citi kā Eiropas čempionātā, bet iepriekš jau redzēti, un pret mums nospēlēja ļoti labi: visus sadalījumus spēlēja precīzi, pirmajā sadalījumā atrada vienīgo aizsardzību, kas gāž geimu, 4.sadalījumā noķēra mūs daļējā cīņā par 12 IMPiem. Pirms pēdējā sadalījuma 0:19 un ļodzīga pozīcija turnīra tabulā. Bet viss sadalījums izskatījās šādi:
Rumānis pirmajā rokā pasē, es atklājos ar 1♥ un otrs rumānis iesola 2♥! Pīķi ar minoru, viņš man paziņo, pēc kā paplāte aizceļo uz ekrāna otru pusi. Pēc brīža paplāte atgriezās ar 3NT solījumu no Jeļenas un pasu no pretinieka. Tas gan ir savādi, ka pēc zonāla divu mastu iegājiena viņš ļāva mums spēlēt 3NT! Uzbrukums ar mazu pīķi dod mums devīto stiķi un nelielu sirdsmieru, izejot no spēles zāles. Maija ar Mārtiņu vēl spēlē septīto sadalījumu, un mēs drudžaini gaidām pēdējo. Sākums līdzīgs: pēc Mārtiņa pasa rumānis atklājas ar 1♥, vienīgi Maija pasē. Turpmākā solīšana norit savādāk, jo pretinieki saskaņo kāravus, pa ceļam apmainās ar kontroļu solījumiem melnajos mastos, kurus katrs no mūsu komandas biedriem iekontrē. Rezultātā aizsardzība pret 5♦ ir ātra un bez žēlastības: krusts pret dūzi un pīķis atpakaļ. Trīs stiķi Latvijai, 10 IMPi sadalījumā, pirmā vieta turnīrā un droši uzelpojam. Par lielu Latviju!
