Pirmdienas rīts. Kāds pārlasa biļetenu, kāds lasa blogu. Kāds meklē bildes internetā, kāds spēlē golfu. Vēl kāds spēlē bridžu. Latvijas junioru izlasēm, aizvadot divas no trijām kvalifikācijas spēļu dienām, ir labas izredzes kvalificēties izslēgšanas spēlēm. U31 izlase divdesmit komandu konkurencē atrodas sestajā vietā, U16 izlase astoņpadsmit komandu konkurencē šobrīd ir astotie!

U16 (burtiņš “U” nozīmē under – zem jeb jaunāki par 16 gadiem) vecuma spēlētāji Latvijā ir retums. Nokomplektēt komandu Pasaules čempionātam bija sava veida “Neiespējamā misija”. Luiza Gise un Filips Freibergs, kuri pagājušajā gadā kopā ar Beatrisi Betheri un Mārtiņu Briedi cementēja mūsējo tikšanu uz Pasaules čempionātu, ir jau sasnieguši U17 slieksni. Rezerves ir ierobežotas, tomēr ar Sofijas “naturalizēšanu” un Lenarta intensīvu trenēšanu, mums ir izveidojusies konkurēt spējīga komanda!

U31 izlasē situācija ir krietni labāka. Šogad uz trijām vietām reāli kandidēja vēl divi pāri, jaunieši ir spēlējuši daudz, trenējušies vēl vairāk. Iespējai variēt ar sastāvu ir milzīgas priekšrocības. Greznība, kura mums ir bijusi tik reti.

Saule un zilas debesis: Itālijas klimats ir burvīgs, pavadīt turnīrus šeit ir īsta bauda. Bet pati organizācija ir skumji zemā līmenī: spēles vieta ir valsts vidienē rietošā, bet dārgā kūrortā bez nekā interesanta. Kongresa centrā nav ne kafejnīcas, ne vietas kur atpūsties, paskatīties spēli, rakstīt vai lasīt, nemaz nerunājot par Vugraph teātri – neviens mačs netiek pārraidīts uz vietas, BBO translācijas limitētas. Protams, varam priecāties, ka nespēlējam teltī kā pēdējo reizi, kad turnīrs notika Itālijā. Lai vai kā – apstākļi visiem ir vienādi un latvieši vēl turas!

Katru rītu komandas pēc brokastīm dodas uz spēles vietu!

Trenera pirmā mača komplekts.