Grūti pateikt, kurš no Eiropas komandu čempionātiem ir visspēcīgākais. Daļēji objektīvs kritērijs ir EBL Čempionu līga. Daļēji, jo no divpadsmit komandām, kas piedalās čempionātā, parasti divas (iepriekšējais uzvarētājs un TOP 10 valsts komanda) ir no vienas valsts, kas šīs valsts komandai dod papildus priekšrocību. Ja paņemam pēdējos piecus čempionātus (kopš 2016. gada “lielās tīrīšanas”), tad trijos no tiem ir uzvarējusi Nīderlandes vienība, kas neviļus liecina par šīs valsts čempionāta spēku. Ja vēl ņem vērā to, ka Nīderlandes Augstākā līga tiks paplašināta līdz 12 komandām līdzšinējo desmit vietā (kaut kādas sadarbības rezultātā tiks pieaicināta Šveices izlase ar Brinku-Draiveru ierindā), tad, iespējams, nākošajos piecos uzvarēs pamīšus Šveices un Holandes čempioni…

Pats esmu spēlējis piecu valstu Augstākajās līgās: bez Latvijas, Igaunijas un Lietuvas arī Krievijas un Zviedrijas čempionātos. Ziedu gados Krievijas čempionāts bija ļoti stiprs – augsta līmeņa Polijas, Itālijas, Zviedrijas leģionāri tika algoti stiprākajās komandās. Zviedrijas čempionātā vies spēlētāju tik pat kā nav. Bet tā kā es komandu pāris reizes ievedu augstākajā sabiedrībā no pirmās līgas, tad es biju viens no retajiem cittautiešiem. Kurš čempionāts ir stiprāks, man ir grūti teikt, bet šobrīd ar neapbruņotu aci liekas, ka Polija dominē. Talanta daudz, parādās nauda un konkurence. Šī gada finālā tikās Gdaņskā bāzēta komanda “Bridža skola Šlems” un Kielces smagsvars “SPS Construction”. Gdaņskas komanda izskatās kā tāds “radu” sanākšanas šovs: opis Kvieciens un Starkovskis spēlē visu laiku, “bērneļi” Zatorskis, Klukovskis, Žmuda un Dufrat visu laiku kaut kā mainās, pie tam precētie Klukovskis ar Žmudu vispār nespēlē pārī. Nesaskaņu nav – kādam jāpiepasē mazais bērns. SPS Construction ir kapteinis, kurš spēlē maz, bet ir nolasījis labu komandu ar Pščolu, Kalitu un Novasadzki priekšgalā. Bet ar to izrādījās par maz, jo Klukovskis un ko spēj radīt IMPus burtiski no zila gaisā. Kā – par to īsi šajā nelielajā video.