Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna...

Ak, cik gan daudz cilvēki ir kārdināti šajos interesantajos laikos. Pēdējais spilgtais piemērs ir Mostovoi (Zviedrijas izlases spēlētāja Johana Upmarka BBO niks), kuru Zviedrijas Bridža federācija diskvalificēja uz pusotru gadu. Ir spēlētāji, kuri atzīstas, bet lielākais vairums izvēlas klusēt – nesankcionētas informācijas izmantošanu pierādīt ir grūti, bet parasti savējie sapratīs. Bieži es pats sajūtu, ja spēlētājs pret mani spēlē netīri. Ne vienmēr uzreiz, ne vienmēr to tālāk pasaku, aprobežojoties ar cilvēka iekļaušanu savā “tumšajā grāmatā”. Bet pēdējo reizi es burtiski uzsprāgu – spried pats, manu dārgo lasītāj, kā rīkotos Tu, ja viss notikums būtu šāds.

Prologs. ICL jeb Starppilsētu līga man patīk. Laikam visvairāk savā ģeniālajā vienkāršībā: X komandas tiek sadalītas desmit grupās, katrā grupā pilns riņķis pēc kura labākās 2 tiek TOP 32 (kopā 20 komandas), nākošās divas vai trīs katras grupas labākās komandas izspēlē vēl divpadsmit vietas izslēgšanas spēlēm. Tālāk viena mīnusa sistēma: uzvarēji – tiec tālāk, zaudēji – pildi testus un gatavojies nākošajai sezonai.

Sigulda sacensībās piedalās bieži – parasti izkļūst no grupas un ar mainīgām sekmēm turpina nokautos. Labākais rezultāts šķiet ir TOP 4 vai TOP 8, tātad ir uz ko tiekties. Šogad grupu pabeidzām stabilā otrajā vietā un TOP 32 spēlējām pret komandu no Itālijas. Pretinieks nezināms, bet parasti šajā stadijā vieglu komandu vairs nav. Pretinieks uzstāja uz Barometra lietošanu un man iebildumu nebija. Pirmais segments mums pavājš: komandas biedri uzsola bezcerīgu šlemiku, mirkli vēlāk neuzliek geimu, kuru, tiesa var iegāzt ar gājienu no trīs maziem erceniem. Mans uzbrukums no ♦Jx, līdzīgi kā gājiens jebkurā citā mastā, kontraktu negāž, pie tam kārava uzbrukums atvieglo spēli un dod vienpadsmitos stiķi. Vēl mirkli vēlāk mēs spēlējam 4♠ uz 5-3, kad ercenu geims uz 4-4 izrādās labāks. Visam kronis ir uzstiepts šlemiks, ko pretinieks pie otra galda uzliek, bet mēs ar Jeļenu paliekam geimā. Četros sadalījumos zaudējam 46 IMPus, tomēr pārējos sadalījumos pa mazam esam sakrājuši 32 un puslaikā tikai mīnus 12.

Uz otro segmentu krievus nomaina Egons ar Ilzi. Četrus sadalījumus pirms beigām esam 2 IMPus vadībā (summā mīnus 10). Šāds rezultāts ir redzams pie mūsu galda, kad sākam spēlēt pēdējo sadalījumu. Ja devītajā un desmitajā sadalījumā plusus vai mīnusus nerēķinu (mums geims un pretiniekam geims), tad vienpadsmitajā ir potenciāls ieguvums: visiem atrodoties nezonā man ir iedalītas šādas kārtis: ♠ J43, ♥ AK5, ♦ A653, ♣ 873. Uz Jeļenas 1♣ nosolu 1♦, partneris turpina ar 2♣. Ko nu? Šeit ir vairāki apsvērumi, kas jāņem vērā šādā solīšanā. Pirmkārt, partneris un zonalitāte. Jeļena atklājas ar visu, kas kustas, pieņem gandrīz visus manus invitus, tāpēc geims man nav jāsola. Ja viņai būs labas kārtis, viņa invitu pieņems, ja viņai būtu vidēji labas kārtis ar krustiem, viņa varētu nosolīt 3♣ (sistemātiski 14-17 ar sešinieku). Formāli mani 12 punkti geimu nenodrošina – zonā es solītu agresīvāk (jo ir mačs un par zonāliem geimiem maksā pieklājīgu prēmiju), bet šobrīd nezonā es esmu pasīvāks un ir vēl viens būtisks iemesls – man krustos nav bildes! Protams, var oponēt, ka šādā situācijā ir jāliek geims, ka to pie otra galda arī uzsolīs un Tu taču esi mīnusos, bet man gribas teikt, ka vinnēt var visādi. Ja mana kāršu novērtēšana saka, ka partneris ir jāiesaista šajā procesā, tad es nevaru to neņemt vērā! Un tik tiešām: Jeļena, turot ♠ A85, ♥ 1087, ♦ Q, ♣ AJ6542 3♣ izpasē, paņem desmit stiķus, kad geima uz atklātām kārtīm nav.

Un lūk visa stāsta vaininieks – pats pēdējais zonālais sadalījums, kad Tev ir iedalītas šādas kārtis: ♠ A852, ♥ A6, ♦ A109853, ♣ A. Tu atklāj 1♦ un uz partnera 1♠ soli?

Es izvēlējos solīt 4♣. Kārtis nav tipiskas Splinter solījumam, taču labāku alternatīvu neredzu. Jeļena turpina ar 4♥ (kontrole, patīk mans solījums, bet nav kārava kunga vai dūža). Es rēķinu, ka viņai ir pieci vai seši pīķi un ercena kungs. Trumpjiem vajadzētu būt labiem, jo viņa izdara pozitīvu kustību uz šlemiku, viņai nav kārava kunga un man ir visi dūži. Solu 6♠ un mirkli vēlāk Ļena paņem 12 stiķus, kad viss sadalījums izskatījās šāds:

Pie otra galda laiks rit lēni. 9. un 10. sadalījumā rezultāts ir tāds pats kā pie mūsu galda, 11. sadalījumā vinnējam 7 IMPus, kad pretinieks uzsola 3NT, bet paņem tikai sešus stiķus. Ir jau 18. novembra rīts, kad pretinieks ar manām kārtīm atklāj 1♦ (11-17, 0+ kāravi). Šajā brīdī es jau domās sāku svinēt valsts svētkus, bet kad uz Dienvida 1♠ atskan 3♠ ir skaidrs, ka šlemiku pretinieks neuzsolīs. Bet tad notiek “grēks”: pēc 3♠ seko 4♠ un… 6♠ no Ziemeļa. Lūk tas, dārgo lasītāj, jau ir ārpus jebkādām bridža normām – ja partneris uz trīs neforsējošiem pīķiem nosola 4♠, tad nevar Ziemelim atrasties jebkāds cits solījums. Tie paši 12 stiķi, zaudējums mačā un pamatīgs rūgtums mutē. Ja mačs būtu bez skatītājiem un nebūtu spēlēts Barometrs, es neko neteiktu: dažādus brīnumus esmu redzējis šajā spēlē, bet šoreiz viss likās tik melni, ka uzrakstīju protestu! Neliels brīnums: sacensību organizators – itālis – manu protestu apstiprināja, piesprieda kontraktu 4♠ un tikām nākamajā kārtā.

Epilogs. Nākamā kārta mums šoreiz sanāca arī pēdējā. Ar vāju spēli godīgā cīņā zaudējām dāņu komandai, varam pildīt testus un gatavoties nākamajai sezonai!