Sen senos laikos, aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, meža ielokā bariņš sportistu sapulcējās uz bridža spēli. Tika sameistarots galds no gleznas, vēl viens galds atnests no citām mājām un dalītas kārtis. Pēkšņi viens no sportistiem pamanīja, ka piešķirtajā solīšanas kārbiņā trūkst viņa iemīļotā vienas bez trumpes solījuma. Droši vien tas ir saistīts ar nama mātes nepatiku pret kāda Donalda politiku, padomāja sportists, un izveidoja sev jaunu kartīti izmantojot rezerves 1♣ solījumu. Dažus mirkļus vēlāk pēc mākslinieciskās kartītes izveidošanas kāds cits sportists, kurš atradās pa kreisi no mākslinieka, pacēla kaut ko tik sarkanu, ka apžilba acis!
Iedomājies, ka ceturtajā rokā zonā pret nezonu Tev tiek iedalītas šādas kārtis: ♠ Ax, ♥ AKQ10xx, ♦ AK10xx, ♣ -. Pretinieks pasē, partneris pasē un labais pretinieks atklājas ar 1♠. Tu iesoli 2♠, kas parāda ercenus un minoru, un gaidi, kas notiks tālāk. Michael’s cue-bid jeb vienkārši Maikls reiz tika aprakstīts Bridžs Latvijā 2013. gada Pavasara numurā (http://bksigulda.lv/index.php/apmaciba/biblioteka), ir viegli pielietojams un nav grūti sajaukt kā piemēram tā “brālēnu” Ghestem cue-bid. Gestems uzreiz parāda konkrētus mastus, proti, uz 1♠ solījums 3♣ parādītu ercenus ar kāraviem, savukārt, 2♠ būtu strikti erceni ar krustiem. Man šī konvencija patīk labāk, kaut gan kādā citā pasakā vai varbūt teikā, precīzi vairs neatceros kad un kur, kāds cits sportists, turot ♠ x, ♥ AKQxx, ♦ AKQ109x, ♣ K, akurāti iesolīja 3♣ uz pretinieka 1♠ solījumu un akurāti paņēma 3 stiķus augšējo 11 stiķu vietā kādā citā sarkana masta kontraktā?.
Kreisais pretinieks turpina ar 4♠, seko divi pasi un atkal ir jāsola Tev. Ko nu? Vectēvi stāsta, ka sportisti pēc cīņas ir ilgi apsprieduši, kā tad labāk būtu šo sārtumu solīt. Pie galda sportists nosolīja 5♦ un partnera 5♥ pacēla uz sešiem. Kāds cits ieteica, ka varbūt 5NT būtu vietā, bet vēl kādam šķiet, ka 5♠ būtu precīzāk, jo ir pirmā klase pīķos un labā dienā pat visus stiķus var saspēlēt. Bet teikā pie abiem galdiem tika sasniegts viens un tas pats ercena šļemiks. Pie abiem galdiem tie paši divpadsmit stiķi, kad pilns sadalījums izskatījās apmēram šāds:
Gan jau vēji kaut kad atpūtīs vēl kādu teiku, bet no šīs paliek atmiņā acis žilbinošais sārtums un mākslas darbs, kas aizpilda nama mātes solīšanas kastīti:
