ASV katru gadu notiek trīs lielie čempionāti: pavasara, vasaras un ziemas čempionāts pulcē vairākus tūkstošus dažāda līmeņa spēlētājus. Pati organizācija, kuras ikgadējais budžets ir nieka 16 M dolāru, kādreiz bija viens no lielākajiem uzņēmumiem ASV pēc “tūrisma pasūtījuma”, proti, visi šie lielie turnīri notiek daudz dienas, piesaista daudz citu pilsētu spēlētājus un atstāj daudz jo daudz dolārus pilsētā, kura organizē pasākumu. Eiropā sistēma ir savādāka: katrai valstij ir savi čempionāti un festivāli, tāds kopējs notiek tikai reizi gadā, pie tam pāra gados katra valsts var nosūtīt tikai vienu komandu Open, Sieviešu, Senioru un tagad arī Mixed klasē. Līdz četrus gadus atpakaļ ar lielu finansiālu piešprinci no Šveices un paša Monako prinča svētību tika izveidots Eiropas Ziemas čempionāts.
Monako, kura ir otrā mazākā valsts pasaulē, atrodas Vidusjūras krastā. Rietumos, ziemeļos un austrumos to apskauj Francija, arī valsts valoda šeit ir franču. Klimats lielisks – marta sākumā ir patīkams pavasaris, kas pievilina gan tūristus, gan daudzus bagātus cilvēkus mudina pārcelties uz šo mazo paradīzi. It kā 30% no valsts iedzīvotājiem ir miljonāri, kas to ierindo bagātāko valstu vadībā pēc kapitāla uz vienu cilvēku. Valsti vada princis Albērs 2 un kā jau nelielās valstiņās, visi lielāki pasākumi notiek ar vadītāju formālu akceptu. Turnīrs notiek jau trešo reizi un iepriekšējās divas es spēlēju komandu turnīrus. Šoreiz dažādu apstākļu sakritības dēļ devāmies uz pēdējām trīs dienām jeb jauno TOP pāru turnīru. Vairāk kā 100 pāru dodas cīņā pēc 10’000 eiro vērto pirmo vietu un izspēles kārtība ir līdzīga kā Eiropas Atklātajā čempionātā: kvalifikācijas kārta, pēc kuras daļa tiek pusfinālā A un daļa pusfinālā B. No pusfināla A 22 pāri tiek finālā, savukārt, no pusfināla B, kurš ir arī skaitliski lielāks, tikai četri pāri tiek uz augšu. Pēdējā dienā ir A un B fināls, katrs ar iespaidīgu balvu fondu un relatīvi milzīgu apbalvojamo skaitu. Uzreiz jāsaka, ka turnīru sākām vāji. Nedaudz virs 50%, ko mēs sakasījām pirmajā dienā, drīzāk bija ar avansu, nevis “godīgi” nopelnīti un taisnīga ir nokļūšana B pusfinālā. Otrajā dienā spēle uzlabojās un tikai nedaudz pietrūka līdz kārotajam četriniekam: 6. vieta, lai gan iespējas aizķerties mums bija ļoti, jo ļoti labas. Pati spēle arī bija kaujinieciska, ko pierāda pirmās sesijas (katru dienu spēles formula ir nemainīga: trīs sesijas pa sešpadsmit sadalījumiem) pēdējais sadalījums, kad man tika iedalītas sekojošas kārtis: ♠ 54, ♥ A94, ♦ J10652, ♣ AQ5. Bulgārijas izlases spēlētājs Mihovs zonā pret nezonu atklājas ar 1♦ (10-15, no singleta kāravos) un es pasēju. Seko 1♠ no Naneva un pass no Jeļenas. Mihovs turpina ar 1NT (11-14 bal), pass un 2♣ no Ivana, kas lūdz partneri nosolīt 2♦. Ļena pasē, bulgārs izpilda prasību ar 2♦ un seko divi pasi un Alfejevas kontra. Ko nu? Es sagaidu, ka Ļenai ir kaut kas līdzīgs trīs mastu rokai un atklājuma spēks. Visdrīzāk mums nav fita un viņiem nav fita, man ir labas aizsardzības vērtības un zonalitāte kliedz par labu pasam. Uzbrukums ir relatīvi viegls: tā kā visdrīzāk pīķi ir sadalījušies 2-4-4-3 vai 2-4-5-2, pie tam Jeļenai tie ir četri vai pieci, es uzbrūku ar mazu pīķi un pārsteidzoši stiprs galds atveras:
Pirmo stiķi izspēlētājs ņem ar kungu un seko kārava dūzis, kungs un mazs kāravs pret dāmu. Kārava astotnieku es paņemu ar kalpu un ateju pīķī. Pīķa dūzis ir izspēlētāja piektais stiķis, seko vēl viens kāravs un pārejam uz bez trumpju kontraktu. Izspēlētājs turpina ar mazu krustu pret kungu, kuru es paņemu ar dūzi un mirkli vēlāk ņemam arī pārējos stiķus. Lūk arī pilns sadalījums:
+500 dod mums nedalītu maksi un labu apetīti pirms pauzes. Šeit gan jāatzīmē, ka ar Ļenas kārtīm es nebūtu balansējis – pietrūkst kāda dūzīša vai vismaz pāris bārdas, savukārt, izspēlētājs visdrīzāk būtu vinnējis, ja būtu paņēmis pirmo pīķi rokās un turpinājis ar pīķi pret kungu, pārgājis uz roku pa kāravu un izgājis ar vēl vienu pīķi. Es pat nezinu, vai mēs tagad pat godīgi varam iegāzt šo kontraktu – ja kādam ir brīvs laiks, var droši ievadīt sadalījumu ģeneratorā un pārbaudīt double dummy?.
Pusfināla pēdējā sesija sākās smagi un ar vāju spēli un mazu devu veiksmes mēs no otrās vietas nokritāmies uz sesto. Skumīgi, bet dzīve turpinās un svētdienas rītā apņemšanās sasniegt augstu rezultātu bija liela. Pēc mierīgas pirmās sesijas, kurā ar 55,65% dalījām 25. vietu, sajūtas bija labas. Vēl viena laba sesija ar 63% mūs paceļ uz piekto vietu un pēdējā sesijā mēs nospēlējam pa tiešām labi. Ja pašā pirmajā sadalījumā un sesijas 15. sadalījumā izkrīt pa melnumam, tad pārējie sadalījumi ir tuvu ideālam. Spilgtākais ir sesijas 6. sadalījums, kad man tika iedalītas sekojošas kārtis: ♠ A108, ♥ AK1094, ♦ Q6, ♣ AJ6. Pretinieks, atrodoties zonā pret nezonu, pasē, Ļena pasē un Rietumu spēlētājs atklājas ar 1♥. Man ir tipisks “trapping pass” – kārtis, kuras lieliski noder aizsardzībā pret pretinieka atklājumu. Es pasēju, atklājējs pasē un Ļena atjaunojas ar kontru. Šī ir tipiska situācija, kad ir jāpārbauda partnera lamatas un Ļenai var būt jebkas ar īsiem erceniem. Uzbrukums šoreiz ir pagrūtāks, bet iet ar dūzi vai zem dūža es nevēlos un sāku ar kārava dāmu. Atveras nu ļoti iepriecinošs galds:
Izspēlētājs paņem pirmo stiķi ar dūzi un turpina ar mazu kāravu. Ļena ņem stiķi ar kalpu, paņem vēl vienu stiķi ar kārava kungu (es izmetu pīķa astoņi) un pārslēdzas uz ♥8 pret dāmu, kungu un piecinieku. Es paņemu ercena dūzi un izeju ar ♥10, ko pretinieks neņem. Turpināt ercenos es vairs nevaru un, ielūkojoties partnera signālā ar mazu pīķi, turpinu ar krusta dūzi un krusta sešinieku pret astoņi, kungu un dāmu. Ļena iziet ar ♠J (parādot vecāku figūru) pret kungu un dūzi un mirkli vēlāk izspiežam maksimumu, pretinieku iegāžot bez pieciem. Lūk arī pilns sadalījums:
Uzvaram trešo sesiju ar 67%, kas kopvērtējumā dod uzvaru ar nepilniem 62% un patīkamu mierinājumu par vājo pirmo dienu un netikšanu A finālā.
Monako un Franciju atdala “neredzama” robeža. Saprast, ka esi Francijas mazpilsētā Bosoleijā (tulkojumā varētu nozīmēt “Skaistā saule”) var pēc saules flīzītēm uz ietves.
