“Maskava asarām netic” ir 1980. gadā Krievijā uzņemta filma, kurā trīs jaunas provinces meitenes dodas uz Maskavu savas laimes meklējumos. Filma fantastiska: lieliski aktieri, lielisks sižets un dialogi un pats atrisinājums kā Holivudas filmās. Skatoties šo burvīgo filmu (kura gan sastāv no divām sērijām) mani nedaudz atmet atpakaļ bērnībā – padomju pilsoņu sadzīves iekārtas, tipveida dzīvokļi un pat “eļektrička” ar koka soliem! Paralēli filmas oriģinālajai mūzikai ausīs skan Dimitera “Baigi gribas” – nu tik ļoti gribas, ka nedēļās nogalē vēlreiz devāmies uz Maskavu.
Maskava pa šo laiku nav mainījusies – nu varbūt vēl kāds tūkstotis jaunu, cerību alkstošu maskaviešu ieradies no tuvām un tālām provinces malām. Bet turnīrs ir jauns. Vjačeslavam Griņjukam veltītais Slava cup šobrīd ir stiprākais un prestižākais Krievijas turnīrs. Vjačeslavs bija “parasts” maskavietis ar saviem sapņiem, cerībām un mērķiem, līdz viņa mūžs pāragri pārrāvās nepilnos trīsdesmit gados. Šogad Slavam būtu piecdesmit… Bet draugi, ar kuriem viņš kopā mācījās un uzsāka kopīgu biznesu, šobrīd ir dzīvi, pārtikuši un labprāt vēlas pieminēt savu draugu ar lielu un spēcīgu turnīru. Sacensības notiek pašā Maskavas centrā – viesnīcā Metropole – un grūti iedomāties vēl labāku spēles vietu. Tehniskais nodrošinājums lielisks, dalībnieku skaits liels un spēcīgs – nauda piesaista spēlētājus visaugstākā kalibra un tā, salīdzinot ar citiem turnīriem netiek žēlota.
64 pāri 16 tūrēs pa 8 sadalījumiem, spēlējot uz IMPiem, kas tiek konvertēti uz VP pēc skalas 60:0 cīnās par uzvaru. Mums ir “paveicies” ar izlozi, jo sākam pret vienu no vājākajiem pāriem, bet izloze ir maldīga. Cienījamie onkuļi precīzi nospēlē visus astoņus sadalījumus, savukārt mēs, it kā gribēdami viņus apmētāt ar puvušiem tomātiem, pārsolām gandrīz katru sadalījumu un saņemam sāpīgu, bet taisnīgu pērienu ar -17 IMPiem jeb tikai 13 VP. Turpmāk spēlējam labi: dienas beigās ar tik tiešām labu un vēl piedevām veiksmīgu spēli esam otrie. Otrajā dienā pieci no sešiem pretiniekiem ir visaugstākās klases un dienu noslēdzam kā piektie. Pēdējā dienā, kad jāspēlē tikai četri mači, apspēlējam poļus un grieķus un esam jau trešajā vietā. Diemžēl pēdējās abas tūres pret Krievijas izlases spēlētājiem Holomējevu un Hjupinenu nospēlējam vāji, kā rezultātā noslīdam uz piekto vietu. Uzvarēt bija grūti, bet ne neiespējami – divas lielas asaras mums nobira turnīra beigās, un nobira savu kļūdu dēļ. Bet pirms noslaucīt puņķus un asaras, sākšu ar vienu lielisku aizsardzību no Ļenas:
12. kārtā pret Mihailu Rozenblūmu un Olgu Vorabeičikovu, Alfējeva pacēla neizteiksmīgu trīspadsmit kāršu kolekciju: ♠ K4, ♥ J10654, ♦ 76, ♣ QJ85. Olga atklājas ar 1♣, kas parāda vai nu vienmērīgas kārtis un 11-14 punktus, vai jebkādu stipru sadalījumu no 16+ punktiem. Ļena pasē un Miša sola 3NT, kas arī kļūst par gala kontraktu. Kārlis uzbrūk ar ♥K un atveras sekojošs galds:
Sākums labs! Tagad galvenais saprast, kas kuram ir un kā paņemt piecus stiķus. Pirmkārt, Rozenblūmam ir 12-15 punkti un vienmērīgs sadalījums. Vēl viņam noteikti nav četru pīķu vai ercenu un visdrīzāk ir bildes abos mažoros. Tālāk jau paliek vieglāk: Mišam ir pīķa dāma, ercena dūzis, kārava kungs un krusta dūzis. Ja viņam ir pieci kāravi, tad mums nav cerību iegāzt kontraktu, bet ja kāravi ir tikai trīs vai četri, tad ir gan cerības, gan problēmas: proti, uz trešo un ceturto kāravu būs kaut kas jāizmet – ja vienu krustu var atļauties izmest, tad divus krustus nevar. Ja izmetīsim vienu ercenu, tad pretinieks var atdot stiķi uz pīķi un mēs paņemsim tikai četrus stiķus. Tad ko darīt – atstāt singlo kungu? Tieši tā arī Ļena nospēlēja: uz pirmo ercenu Alfejeva liek kalpu – tā ir pareizā kārts, jo, pirmkārt, parāda Rubinam, ka ir ercena desmitnieks, otrkārt, palīdz saprast kā mums ir sadalījušies erceni. Ja man to būs tikai trīs, tad es turpināšu ar dāmu, bet ja četri, kā, piemēram, tagad no KQ98 es turpināšu ar 9 un tā mēs saglabāsim gan komunikācijas, gan nesabloķēsim mastu. Rozenblūms ♥9 ņem ar dūzi un turpina ar četriem kāraviem. Ļena izmet mazu krustu un mazu pīķi. Miša nospēlē divus lielos krustus, brīnums nenotiek un pēc pīķa impasa Ļena paņem vēl četrus stiķus. Kontraktu iegāžam bez diviem, kad viss sadalījums izskatījās šāds:
Lieliskais mačs diemžēl izspiež vienu mūsu asaru, kad nespējam uzlikt labu, gandrīz augšēju šlemiku. Lūk arī pats sadalījums un asaras analīze:
Pirmajā rokā es atklājos ar 1♣ un Ļena turpina ar 1♥. Man ir divas iespējas: solīt 2♥, kas var tikt izdarīts arī ar tripletu, vai arīpalielināt likmi ar 3♥ solījumu, kas parāda četrus ercenus, sadalījuma vērtības un invitu uz geimu. Kārtis ir kaut kur pa vidu starp diviem un trim: man ir labas kārtis, bet nav nevienas bildes ercenos, pie tam Ļena ir gana agresīvs solītājs un geimu mēs garām parasti nepalaižam. Ja es tagad nosolīšu 2♥, tad Ļena var pajautāt, kas tad man tur īsti ir, un es parādīšu maksimālas vērtības ar četrām sirdīm. Uz maniem 2♥ Ļena tik tiešām sola 2NT un es atbildu 3♠, kas parāda, ka man ir četri erceni un maksimums jau no parādītā diapazona. Ļena jautā par dūžiem un uz manu viena dūža atbildi samulst – kaut kādas šaubas Ļenu attur no šlema uzlikšanas un mēs spēlējam tikai piecus… Es domāju, ka Ļena varēja uzreiz uz 2♥ solīt 4♦ – Splinter – īsums kāravos un kārtis pietiekamas geimam. Ar šīm kārtīm es kooperētos, jo, lai man arī ir nevajadzīgs kārava kungs, man ir četri erceni, īsums pīķos un daudz stiķu manā galvenajā mastā. Alternatīvi uz 2NT es varēju nosolīt 4♣, kas parādītu principā tās pašas kārtis, tikai ar īsumu pīķos, vienīgi šī sekvence mums vēl nebija bijusi un man bija šaubas, ka Jeļena to atceras… Lūk šādi sestdienas vakarā mēs nobirdinājām pirmo lielo asaru. Bet Maskava tām netic!
Otrā lielā asara nobira piecpadsmitajā mačā, kad viss sadalījums izskatījās šāds:
Ļena atklājas ar 1♦ un es turpinu ar 1♠. 3♦ solījums no Alfejevas parāda (14) 15-17 punktus un sešus kāravus. Šajā brīdī es pārāk optimistiski ielieku stiprus kāravus partnerim un solu 4♦ – mana dāma taču noslēdz šo lielisko partnera mastu, vai ne? Šeit ir vēl viena cita problēma – mēs kaut kad kaut kur par kaut ko runājām, ka pēc šādas solīšanas varam spēlēt tikai “lēcēja” mastu, bet tas laikam bija kādā citā kontekstā. Lai nu kā, pīķi uz brīdi pazūd, Ļena jautā par dūžiem un sola 6♦. Seko divi pasi un kontra no Holomējeva. Atkal divi pasi un transs no manis. Sit pīķus, padomāju es, un mēģinu saprast, ko mums tagad spēlēt. Joprojām apburts ar partnera maģiskajiem trumpiem un pīķa īsumu, es pasēju… Zāle ir laba, jo par 6♠ mēs dabūtu -7 IMPus, tad par -300 punktiem sešos kontrētos kāravos mums pienākas 17 gaužas asariņas.
Turnīrs labs un nauda silda. Tagad rakstos šo rakstu piektā vieta man liekas kā labs rezultāts, jo bija vēl dažas palielas asaras, par kurām pat runāt negribas. Atliek tik izdarīt pareizos secinājumus, trenēties un tiekties uz augstākiem mērķiem!
Spēles laikā
Ak, kādas mokas bija spēle pret šo pāri. Pie tam vienu labu sadalījumu mums vēl noņēma…
