Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.

Ja visu laiku ņemtu vai dotu aci pret aci, tad pasaule būtu akla? Nē, nē, šis raksts nebūs par reliģiju, domām vai dogmām. Aci pret aci ir turpinājums Pasaules čempionātam: divas dienas aci pret aci mēs spēkojāmies pret Angliju, divas dienas cīnījāmies par tikšanu četriniekā. Anglija pārliecinoši uzvarēja kvalifikāciju un izvēlējās tieši mūs kā savus konkurentus. Vēlāk savu izvēli viņi pamatoja ar to, ka mēs spēlējām četratā un būsim noguruši. Kāds taču viņiem bija jāizvēlas, jo formula pasaules čempionu noteikšanai ir šāda: 8 dienu kvalifikācija, pēc kuras labākā komanda izvēlas sev pretinieku no 5.-8. vietai un pretinieku pusfinālā, ņemot vērā ierobežoto izvēli: ASV 1 pret ASV 2 nevar atrasties dažādos zaros. Otrā vieta izvēlas sev nākamo pretinieku, tad trešā vieta un ceturtajai vietai paliek tas, kas paliek pāri. Bez izvēles iespējas ir vēl viens bonuss: ja komandas spēlē neizšķirti, tad augstākā vietā ir tā komanda, kura bija augstāk kvalifikācijā. Tas šoreiz bija ļoti, ļoti nozīmīgi Rumānijai, jo savu 96(!) sadalījumu maču pret Krieviju tā nospēlēja neizšķirti, bet kvalifikācijā par 0,47 VP augstāk bija krievi…

Atskatoties uz šīm divām dienām jāatzīst, ka mēs paši šo spēli zaudējām. Iespējams, ka pie vienas bija nogurums vai spēle četratā, bet, manuprāt, galvenais cēlonis bija šādu turnīru pieredzes trūkums, nervozitāte un nestabilitāte. Kļūdu, tieši pašu pieļautu bija daudz par daudz, bet mūsu kopējais potenciāls bija liels. Zaudēto vai neiegūto IMPu skaits ir milzīgs, uz papīra grūti uzrakstāms un paliks manos slepenajos pierakstos. Bet blogā par dažiem labiem sadalījumiem no pirmā un pēdējā segmenta – cerīgā sākuma un cerīgajām beigām.

Svētdienas pēcpusdiena pēc nospēlētām astoņām dienām bija vienīgā brīvā un komanda devās pastaigā. Aizbraucām līdz upei un domājām izbraukt ar kādu kruīza kuģīti, bet nokļuvām uz liela sabiedriskā prāmja, kas mūs pārcēla Jandzi upes otrā krastā. Milzīgā upe (starp citu, trešā garākā pasaules upe) iztek Tibetas kalnos un veic milzu ceļu līdz savai ietekai Austrumķīnas jūrā. Vakariņas otrajā upes krastā, naksnīgs brauciens mājup un pirmdienas rītā visa komanda spēlēja gandrīz bez kļūdām. 4.sadalījumā, kad visi ir zonā, man tika iedalītas sekojošas kārtis: ♠ 96, ♥ Q107532, ♦ A7, ♣ Q74. Labais pretinieks atklājas ar 1NT (13-15), es pasēju un otrs pretinieks sola transfēru uz pīķiem. Ļena pasē un turpmāk sola tikai angļi: 1NT-2♥-2♠-3♣ (naturāli) -3♦ (nenaturāli, bez fita pīķos) - 3♠ un 4♠ no atklājēja. Es pajautāju par solīšanu un kopā ar atbildēm izsecinu, ka galdā var nebūt pīķa sešinieka, bet būs nevienmērīgs sadalījums. Sajūtas saka, ka pretiniekam ir vājā vieta, bet kur? Pīķa gājienu es neapskatu un krustos iet ir muļķīgi, jo tas ir galda otrais masts. Daudz stiķus ercenos mēs fiziski nevaram paņemt, bet gājiens kāravos ir riskants un var maksāt stiķus. Vēl mirkli šaubos, bet ticu instinktiem un analīzei un uzlieku dūzi uz galda. Var sajust, ka Ļena aplaiza lūpiņas, jo viss sadalījums izskatījās šāds:

Turpinu ar mazu kāravu, ko Jeļena paņem ar kalpu, kam seko kārava kungs un vēl viens kāravs. Izspēlētājs izmisīgi kāravu sit ar ♠J, kā rezultātā vēlāk paņemam vēl stiķi uz ♠10 un krusta dūzi. +200 pie mūsu galda kopā ar +200 no atklātās istabas, kad Jānis ar Maiju sagāž 2♥ kontrā bez viena, dod Latvijai 9 IMPus un pārliecinošu 30 IMPu vadību pēc pirmā segmenta.

Diemžēl nākamie četri seti tiek zaudēti un pirms pēdējā segmenta mums ir diezgan skumjš 31 IMPu deficīts. Bet viss nav beidzies, kamēr nav beidzies! Segmenta 2.sadalījumā, kad tikai mēs esam zonā, man tika iedalītas sekojošas kārtis: ♠ 4, ♥ J98532, ♦ K92, ♣ K63. Jeļena atklājas ar 2♣, es solu nogaidošus 2♦ un Alfejeva turpina ar 2♥, kas parāda vai nu naturālus ercenus, vai geimu forsējošas vienmērīgas kārtis. Konvencija Kokish, kas ir nosaukta kanādiešu bridžista, trenera un teorētiķa vārdā, palīdz atšķirt beztrumpju spēka diapazonu. Latvieši reiz šo konvenciju modificēja un radās Kukiš, bet par to kaut kad uzrakstīšu humora sadaļā. Tikmēr es turpinu ar 2♠ (automātisks solījums) un Ļena pabeidz iesākto ar 2NT, kas parādā vienmērīgu sadalījumu un 24+ FP. Turpinājums atkal ir vienkāršs, jo solu parastu transfēru un tagad sākas pats interesantākais. Pirmkārt, šādā sekvencē mans solījums apsola kaut kādu spēku, jo ar vājām kārtīm es uzreiz varu nosolīt 2♥. Otrkārt, Jeļena, pieņemot transfēru, apsola fitu, savukārt, bez fita viņa sola 3NT vai 3♠, ja viņai tie ir pieci. Jeļenas 3♥ solījums saskaņo ercenus un sāku rēķināt šlemika potenciālu. Balanss šlemam mums ir, kontroles visos mastos arī, trumpji ir vismaz deviņi vai desmit un stiķus mēs primāri ņemsim uz masu. Turpinu ar 4♠, kas jautā par dūžiem un atbilde šokē visus pie galda un ne tikai: 7♥! Sieviete manā ekrāna pusē sāk nervozēt, uzdot liekus jautājumus un mēģina noslēpt stresu zem Viktorijas stila ladies don’t move, kamēr viņas partneris izdara gājienu ar ♦10. Tagad jau Ļena, ieraugot galdu, izdveš nopūtu un iegrimst pārdomās. Kā spēlētu Tu, ja būtu Jeļenas vietā?

Ļena paņem pirmo stiķi galdā un turpina ar ♥J. Pretinieks liek mazu, Ļena liek mazu un viss sadalījums ir galā! 13 veiksmīgi stiķi Latvijai un viss tikai tagad sākas.

Sajūtas fantastiskas: ja tikko viss likās vēl pelēki, tad tagad ir parādījusies gaisma tuneļa galā. Pretiniekam trīc rociņas, tikmēr mēs viņu apspēlējam praktiski visos daļējos kontraktos! Līdz 9. sadalījumā ienāca plānotais “frīks”: ♠ AQ10765, ♥ KJ97654, ♦ -, ♣ -. Es atklājos ar 1♠, pretinieks iesola 2♦ un Jeļena sola kontru. Seko 3♦ no angļa un man ir jāpieņem lēmums, kā turpināt. Es izvēlos praktiskus 6♥, kas, diemžēl, samulsina Ļenu un septiņus neuzsolām… Bet iespēja bija. Lūk arī pilns sadalījums:

Sadalījumu paliek arvien mazāk un mēs pabeidzam savu spēli, kad pie otra galda vēl ir jāspēlē pēdējie pieci. Ir -12 un ir vajadzīgs brīnums. Brīnums bija tuvu, bet laikam to vēl nebijām pelnījuši. Citreiz, aci pret aci, mēs jau zināsim kā spēlēt labāk!