No 10-10
Un vienalga, kas ir likts uz spēles,
Man jāuzvar, likmes mazas vai lielas
Marata Ogļezņeva vārdiem rakstot, mums sanāca straiks (termins boulingā, kad ar pirmo metienu tiek nogāzti visi desmit ķegļi). Tas nebija apzināti, bet pēc zaudētā mača Bulgārijai desmit mačus pēc kārtas mēs nospēlējām tikai ar uzvarām. Četras no tām bija vienā dienā – trešajā dienā Lisabonā.
Vairāk emociju, sajūtu un sadzīves, nevis sausos sadalījumus – šādu komentāru saņēmu pēc “Pirmā soļa” speršanas. Lai vai kā, lasītāju vēlmes ir jāņem vērā, un gada garāko dienu sāku ar sešu stundu miega! Protams, ka 23. februāris nebija ne garāks, ne īsāks par iepriekšējo vai nākamo dienu, bet būtiskākā atšķirība bija tajā, ka četru maču vietā bija jāaizvada veseli pieci!
2018. gada Eiropas čempionāta noslēguma ceremonijā papļāpāju ar Krievijas bridžistiem Holomējevu un Hjupinenu. Viņi tikko bija izcīnījuši medaļas, priecājās, vienlaicīgi atzīmēja, ka lielāko “pērienu” turnīrā bija saņēmuši tieši no Mārtiņa un manis. Jāatzīst, ka mačā pret Krieviju mēs precīzi nospēlējām katru stiķi un pret zāli vinnējām 38 IMPus! Nedaudz pajokojot par sadalījumiem, es teicu, ka viņi bija patrāpījušies neīstajā laikā un neīstajā vietā, jo turnīra otrajā pusē katru otro maču mēs spēlējām ļoti labi, nešķirojot pretiniekus. Kā komandai mums labi negāja, it sevišķi turnīra sākumā, kad visi pāri spēlēja slikti. Uz to Vaģiks atbildēja, ka garos komandu turnīros ir svarīgi, lai ir vismaz viens pāris, kurš no paša sākuma spēlē stipri. Ka nav laika iesildīties, mači aizritēs ātri un kāds cits var sākt skriet pa priekšu. Šie vārdi man palika spilgti atmiņā un ar šiem vārdiem uz lūpām mēs sākām pirmo maču pret Šveici.
Sens latviešu sakāmvārds vēsta: “Ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā”. Pēc aizvadīta 2018. gada Eiropas čempionāta, junioru nometnes un treneru semināra jūlija vidū Jeļena saņēma pirmo ragavu skici – Alfejeva-Rubins sistēmas versiju. Nekas jauns tas nebija – ar Mārtiņu gadiem pārbaudītas vērtības + dažas jaunas, sīkas lietiņas, ko aizguvu no citiem spēlētājiem. Bet Jeļenai tas bija daudz par daudz. Sekoja papildus klarificējoši faili, piemēri un kļūdas, testi un kļūdas, līdz uz gada beigām sistemātiska brāķa palika arvien mazāk. Arī mūsu spēlētie turnīri parādīja, ka esam uz pareizā ceļa. Turnīrs Īslandē bija pagrieziena punkts: atrašanās pie pirmajiem galdiem un līdzvērtīga spēle pret stipriem spēlētājiem stiprināja mūsu pašu pārliecību! Kritiku, ko es pēc turnīra, apskatot Īslandes dabas skaistumus, veltīju Ļenai, viņa pieņēma ar sapratni, septiņu Eiropas čempionāta dienu laikā nospēlēja ar minimālu daudzumu apšaubāmu solījumu, pieturējās pie spēles plāna un disciplīnas! Visa komanda nospēlēja monolīti, un, līdzīgi kā A. Dimā romānā, varēja sajust:“Viens par visiem, un visi par vienu!”. Uzvar gribasspēks, bet bez ieguldītā darba tam ir nulles vērtība…
| No events |
Bridža klubs Sigulda
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.