Pirms gada, kad sāku rakstīt bridža blogu, Meža trofeja bija pirmais turnīra apskats. Kārtīgs lasītājs šo turnīru ir iepazinis, turnīra formula joprojām nemainīga, saimnieka viesmīlība milzīga, bankets labs un alus garšīgs. Komanda mums bija tā pati, kas pirms gada, vienīgā atšķirība bija tajā, ka biju paņēmis līdzi makšķeri un nopirku divus jaunus vizuļus. Zivis neķērās, vienīgā trofeja bija Arloviča izvilktais krekls. Normāls, bija doma izžāvēt un izgludināt, varbūt kādam varētu uzdāvināt – tomēr importa, vai ne? Pret to pašu Arloviču, kā arī Vainikoni, Geruļski, Olanski un Skripčaku arī tikāmies finālā. Formāli Lietuvas izlase, vienīgi galvenais lietuvietis viņiem bija palicis mājās un oficiālā valoda poļu. 30 sadalījumu finālu zudējām ar trīs IMPiem. Nepatīkami. Katrs no mums varēja vismaz pāris sadalījumus atrast, kur būtu ieguvuši trūkstošo, bet par to ne šeit. Blogā es gribu rakstīt par labo un labs bija mača 6. sadalījums, kad man tika iedalītas sekojošas kārtis:

 ♠ A1086, ♥ J32, ♦ -, ♣ K109742.

Lasīt tālāk ...

Lasīt tālāk ...

Lasīt tālāk ...

Tradicionālais Baltijas kauss šogad norisinājās Viļņā. Divpadsmit komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Baltkrievijas cīnījās gan par individuālo komandas kausu, gan noskaidroja stiprāko valsti. Pēdējo reizi Latvija izcīnīja valstu kausu 2017. gadā Pērnavā, savukārt, Latvijas komanda pēdējo reizi turnīru vinnēja 2015. gadā Helsinkos. Atskaiti no šī turnīra var lasīt “Bridžs Latvijā” 2015. gada Vasaras numurā. Šogad divas stiprākās Latvijas čempionāta komandas devās uz turnīru Berlīnē, viņu vietas aizņēma nākamās divas komandas, tiesa Baltic Express tika papildināts ar diviem OBK spēlētājiem un Nauri Pelsi no Jaga-Jaga. Abas komandas nospēlēja vāji, OBK ierindojās 7. vietā, savukārt, Baltic Express turnīru pabeidza kā desmitā stiprākā komanda. Interesanti, ka no deviņiem mačiem mēs uzvarējām septiņos, bet zaudējām tikai divos! Futbolā būtu bijis labs rezultāts, bet tagad tikai septītā vieta. Un zaudējām mēs uz šlemikiem: vairākus neuzlikām, bet dažus pārsolījām. Šlemiki jau izgaisuši un tikko bija citi, bet atmiņā paliks viens parasts daļējā līmeņa sadalījums, ko atļaušos nosaukt par Baltijas Pērli!

Lasīt tālāk ...

2019. gada 28. februāris paliks bridža vēsturē kā pirmo Eiropas Jaukto komandu čempionāta uzvarētāju noskaidrošanas diena. Latvijas izlase rītu sāk kā trešā stiprākā komanda, nedaudz atpaliekot no Francijas un 10 VP no pirmajā vietā esošās Zviedrijas. Tas ir retums Latvijas komandai atrasties tik augstu lielā starptautiskā turnīrā, bet mēs paši esam mierīgi un skaidri. Vakara pastaiga ir stiprinājusi mūsu pārliecību, un es Mārtiņam pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam saku, ka mēs esam gatavi. Mēs esam nogatavojušies kā tādi rudens augļi ražas laikā. Lai arī vēl ir februāris, Rīgā sniegs, bet šeit un tagad mēs esam gatavi. Šeit un tagad.

Lasīt tālāk ...

Ir nospēlētas piecas Eiropas čempionāta dienas un ir palicis pārkāpt pāri suņa astei. It kā tikai vēl divas dienas, vēl tikai astoņi mači un viss būs beidzies. Kā beidzies, to spēles sestās dienas rītā ir grūti pateikt, bet velns nav tik melns! Es esmu bijis līdzīgās situācijās, kad dienu vai divas dienas līdz sacensību beigām ir laba pozīcija, spriedze un satraukums. Spilgtākās atmiņas ir no 2005. gada Eiropas čempionāta un pāris “Slava Cup” turnīriem. Pirms nepilniem četrpadsmit gadiem ar Maiju un Krievijas spēlētājiem Mariju Ļebedevu un Igoru Hazanovu palikām 3. vietā Eiropas čempionātā. Vakarā pirms nākamās dienas ceturtdaļfināla es īsti neapjēdzu, ka esam tik tālu un kas tālāk būs, bet pie sevis jau tad teicu, ka velns nav tik melns! Ceturtdaļfinālu pret spēcīgu Francijas komandu nospēlējām lieliski, bet pusfinālam pret Helnesiem, Brogelandiem un Erikseniem spēka vairs nebija (tad nespēlēja papildus maču par 3. vietu, bet abām zaudētāju komandām medaļas piešķīra uzreiz). Slava cup turnīros bija jautri: gan 2014. gada turnīrā (spēlēju pārī ar Prohorovu), gan 2015. gada turnīrā (spēlēju pārī ar Lorencu) pēc divām spēļu dienām bijām vadībā. Pēdējās dienas rītā no dažādiem spēlētājiem dzirdēju uzmundrinošus jautājumus, kā ar miegu iepriekšējā naktī, vai spriedze nespiež, vai gludeklis izslēgts. Tas vienmēr man atgādina epizodi no “Divpadsmit krēsliem”, kad Ipolitam Matvējevičam abu apbedīšanas biroju darbinieki katru rītu jautā, kā klājas sievasmātei. Un katru rītu viņš atbild, ka nemirst viņa, nemirst. Līdzīgi arī mani šādi jautājumi nesatrauc, pat tieši pretēji – motivē spēlei. Tāpēc visiem rekomendācija turpmāk šādus vai līdzīgus jautājumus neuzdot!😊. Lai nu kā, velns nav tik melns un noskaņojums mums visiem 27. februāra rītā bija kaujiniecisks!

Lasīt tālāk ...